Antonija Vilcāne

Dados Biográficos

ID2740439
NOMEAntonija Vilcāne
PRENOMESAntonija
SOBRENOMEVilcāne
ASSINATURAVILCĀNE A
AFILIAÇÕESUniversity of Latvia
ORCID0000-0001-7492-1919
VERIFICADOSim
TOTAL DE OBRAS12
TOTAL DE CITAÇÕES2
TOTAL COMO AUTOR11
TOTAL COMO EDITOR1
PRIMEIRO ANO DE PUBLICAÇÃO2012
ANO MAIS RECENTE DE PUBLICAÇÃO2026
ÍNDICE H1

  • Comparing childhood and adulthood diets in a Viking Age population from the Lejasbitēni cemetery, Latvia

    Open AccessElīna Pētersone-Gordina, Guntis Gerhards et al.ARTICLEEstonian Journal of Archaeology2026

    This study examines childhood and adulthood diets in selected individuals from the Iron Age LejasbitÄ ni cemetery population in Latvia (7thâ 10th centuries CE). Bone samples for isotope analysis were collected from 12 adult individuals; six had previously available isotope data from M1 root dentine. Bone samples from two non-adult individuals of the chronologically later Liv culture were included for preliminary comparison. Results showed that th…

  • A multiple burial from the viking age in semigallia, Latvia

    Open AccessGuntis Gerhards, Elīna Pētersone-Gordina et al.ARTICLEJournal of Archaeological Science…2026

  • Cirvis sieviešu dzimtes indivīdu 8.–9. gadsimta apbedījumos latgaļu un sēļu apdzīvotajā teritorijā Latvijā

    Guntis Gerhards, Antonija Vilcāne et al.ARTICLEArheoloģija un etnogrāfija2024

    Pētījuma mērķis – skaidrot vikingu laikmeta sieviešu dzimtes indivīdu apbedījumus ar cirvi kapa inventārā saistībā ar apbedīšanas tradīcijām. Rakstā analizēti apbedījumi no Lejasbitēnu, Upmaļu, Boķu, Kalniešu II, Lucu, Smoņu un Kristapiņu kapulaukiem. Pētījums balstīts uz arheoloģiskā materiāla starpdisciplināru izpēti. Cirvis konstatēts gan pieaugušu sieviešu, gan nepieaugušu sieviešu dzimtes indivīdu apbedījumos. Šie cirvji ir mazāki un vieglāk…

  • Saules lēkta un rieta virzieni 8.–12. gadsimta latgaļu līdzeno kapulauku kapu orientācijā

    Open AccessAntonija Vilcāne, Valdis BērziņšARTICLELatvijas Vēstures Institūta Žurnāls2024

    Mūsdienu Latvijas austrumdaļu 6./7.–12. gadsimtā apdzīvoja baltu etnolingvistiskajai kopībai piederīgie latgaļi, kuru apbedīšanas tradīciju raksturīgākās iezīmes ir inhumācija un diametrāli pretēja mirušo vīriešu un sieviešu orientācija austrumu–rietumu virzienā. Pētījumā, izmantojot arheoastronomijas metodes, skaidrota apbedījumu austrumu–rietumu orientācijas varbūtējā saistība ar saules lēktu/rietu attiecīgajā bēru rituāla dienā. Astronomiskie …

  • The Mortuary Landscape of the 1st–12th Centuries

    Open AccessElīna Guščika, Valdis Bērziņš et al.ARTICLELatvijas Vēstures Institūta Žurnāls2024

    In archaeology, landscape is studied as a cultural, social, and environmental process that simultaneously influences human thinking and is impacted by human actions. From such a perspective, the establishment of cemeteries, too, results from human choice with respect to the environment, engendering a specific mortuary landscape. This is, overall, a little-studied field in the history of research on the Iron Age in Latvia. Even so, a continuous de…

  • The first dietary stable isotope data from the Čunkāni-Dreņģeri Iron Age population (seventh-eleventh centuries CE) from Latvia

    Open AccessElīna Pētersone-Gordina, Guntis Gerhards et al.ARTICLEArchaeological and Anthropological…2023Citada por: 1Referências: 44

    The main aim of this research was to study diet and possible social stratification in the Iron Age population of Čunkāni-Dreņģeri from Latvia through burial practice and dietary isotope analysis. This research also used previously published comparative dietary isotope data from archaeological populations in Latvia of various periods of time, not only Iron Age, to see if and how Iron Age populations were different. Carbon and nitrogen dietary isot…

  • Trepanācijas tikai privileģētajiem? Latvijas dzelzs laikmeta gadījumu izpēte (7.–10. gs.)

    Guntis Gerhards, Antonija Vilcāne et al.ARTICLEArheoloģija un etnogrāfija2022

    Pētījuma mērķis skaidrot iespējamo trepanāciju saistību Latvijas 7.–10. gs. arheoloģiskajā materiālā ar indivīda sociālo statusu. Rakstā analizētas trepanācijas no Lejasbitēnu, Čunkānu-Dreņģeru un Īdeņu kapulaukiem. Izpēte veikta makroskopiski. Trepanācijas konstatētas septiņiem pieaugušiem vīriešiem un vienā gadījumā nepieaugušam sieviešu dzimtes indivīdam. Vairākumā gadījumu tās veiktas ar kasīšanas metodi. Iespējamais trepanāciju cēlonis galva…

  • Diet and social status in the Lejasbitēni Iron Age population from Latvia

    Open AccessElīna Pētersone-Gordina, Guntis Gerhards et al.ARTICLEJournal of Archaeological Science…2022Referências: 13

  • LU 79. starptautiskās zinātniskās konferences sekcija “Arheologu un etnogrāfu pētījumi Latvijā 2018.–2020. gadā”

    Open AccessAntonija VilcāneARTICLELatvijas Vēstures Institūta Žurnāls2021

    martā Latvijas Universitātes 79. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros LU Latvijas vēstures institūts (turpmāk -LU LVI) organizēja sekciju "Arheologu un etnogrāfu pētījumi Latvijā 2018.-2020.gadā".Sekcija bija iecerēta kā tradicionālā kopš 20.gs.50.gadiem uzturētā arheologu un etnogrāfu atskaites sesija, jo iepriekšējā gada pavasarī plānoto nācās atcelt pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ.Mērķis bija parādīt arheologu un etnogrāfu iegu…

  • Latvijas arheologu zinātniskās atskaites sesija par 2016. un 2017. gada lauka pētījumu rezultātiem

    Open AccessAntonija VilcāneARTICLELatvijas Vēstures Institūta Žurnāls2019

  • Arheoloģija un etnogrāfija

    LU Latvijas vēstures institūts, Andrejs Vasks et al.BOOKArheoloģija un etnogrāfija2016

  • Arheoloģija un etnogrāfija

    Andrejs Vasks, Antonija VilcāneBOOKArheoloģija un etnogrāfija2012Citada por: 1