Anta Trumpa
Dados Biográficos
| ID | 5098048 |
|---|---|
| NOME | Anta Trumpa |
| PRENOMES | Anta |
| SOBRENOME | Trumpa |
| ASSINATURA | TRUMPA A |
| AFILIAÇÕES | LU Latviešu valodas institūts |
| ORCID | 0000-0001-6022-0433 |
| VERIFICADO | Sim |
| TOTAL DE OBRAS | 15 |
| TOTAL DE CITAÇÕES | 0 |
| TOTAL COMO AUTOR | 15 |
| TOTAL COMO EDITOR | 0 |
| PRIMEIRO ANO DE PUBLICAÇÃO | 2002 |
| ANO MAIS RECENTE DE PUBLICAÇÃO | 2026 |
| ÍNDICE H | 0 |
Reexamining Latvian lake names ending in -eris, -ēris, and -ieris
This article discusses Latvian lake names ending in -eris, -Ä ris, and -ieris as names of possible Finnic origin. The article is an inventory of limnonyms â names of lakes and ponds â ending in -eris, -Ä ris, and -ieris, i.e. lake names in Latvia already earlier noted by linguists to be connected with Courland Livonian jÄ ra/jÅ ra (LiV järu) â lakeâ or Estonian järv â id.â . Limnonyms not mentioned in other studies in this context are also compil…
‘Cerība’, ‘viltus’ un ‘vilšanās’ senajos tekstos
Raksta mērķis ir, balstoties topošās „Latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas“ šķirkļu materiālā un latviešu valodas seno tekstu korpusā, noteikt, kāda semantika ir bijusi verbam vilt un tā atvasinājumiem latviešu valodas tekstos 16., 17. gadsimtā, analizēt tos konkrētās nozīmju grupās, mēģināt precizēt J. Endzelīna sniegto šīs saknes vārdu semantiskās attīstības skaidrojumu. Tā kā tiem jau indoeiropiešu pirmvalodā novērojamas pretējas nozīmes, mē…
Tvert un tā atvasinājumi latviešu valodas senajos tekstos
Šis raksta mērķis ir, analizējot verbu tvert un tā atvasinājumu semantiku latviešu valodas senajos tekstos un izšķirot vairākas semantiskās grupas, mēģināt noteikt to nozīmes attīstību, konstatēt, vai īpatnējās, šiem tekstiem raksturīgās nozīmes ir avotteksta ietekmēti kalki vai arī patstāvīgas latviešu valodas nozīmes, kas līdz mūsdienām ir zudušas, noteikt vai jau senajos tekstos šiem vārdiem ir vērojams metaforisks lietojums, konkrētas, fizisk…
Akadēmiķa Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienas atcerei veltīta starptautiska zinātniska konference „Endzelīns. Valoda. Laiks“ Rīgā 2023. gada 22.–23. februārī
Rakstā īsumā atreferēta Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienas atcerei veltītā starptautiska zinātniska konference, kas notika Rīgā 2023. gada 22.–23. februārī. Tajā piedalījās valodnieki no Latvijas, Lietuvas, Polijas, Vācijas un Ukrainas. Vairākos referātos tika aplūkots Jāņa Endzelīna ieguldījums latviešu valodas izpētē. Citi referēti bija veltīti aktuālām baltu valodu gramatikas, onomastikas, dialektoloģijas un dažu citu valodniecības jomu izpē…
Georg Mancelius’ principles of orthography
The article analyses the writing system used by the 17th-century Latvian author Georg Mancelius in his early works (parts of the Lutheran church handbook “Lettisch Vade mecum” published in 1631). It examines the spelling used and suggests dividing the orthographic principles as follows: a phonetic principle, a morphemic principle, a lexically traditional principle, a differentiating principle, a purely grammatical principle, and a lexical-grammat…
Variantums kā konvertācijas izaicinājums
Vārds baudīt senajos tekstos
Raksta mērķis ir, balstoties uz „Latviešu valodas seno tekstu korpusa“ un topošās „Latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas“ datiem, kā arī salīdzinot vārda lietojumu senajos tekstos ar avottekstiem un vēlākiem Bībeles tulkojumiem, aplūkot vārda baudīt un nedaudz arī tā atvasinājumu nozīmes latviešu valodas 16. un 17. gadsimta tekstos iespējamā to senuma secībā; kur iespējams, ‒ raksturot saistību starp šīm nozīmēm. Vārda baudīt senākā nozīme visti…
Lithuanian loanword ģērbt and its semantics in the 17 th century Latvian texts
This article describes the usage of the Lithuanian loanword ģērbt and its derivatives in the 17th century Latvian texts with the aim to find out which meanings of these words are older and which are more recent developments, and what their routes of distribution have been. The word ģērbt and its derivatives appeared in written Latvian in the 1630s with the works authored and translated by Georg Mancelius, the Baltic German clergyman living in Zem…
Blēdis, blēdīgs, blēdnieks un liekulis latviešu valodas senajos tekstos
Rakstā, analizējot vārdu blēdis, blēdīgs, blēdnieks un liekulis minējumus 17. gadsimta latviešu tekstos un salīdzinot tos ar mūsdienu lietojumu, mēģināts noteikt, vai tas ir atšķirīgs, proti, vai ir notikusi nozīmes pārmaiņa, un kādi varētu būt šāda atšķirīga lietojuma iemesli. Vārdu blēdis, blēdīgs un blēdnieks lietojums 17. gadsimtā salīdzinājumā ar mūsdienām ir bijis plašāks un ar vairāk negatīvu konotāciju. Vārdam blēdis blakus mūsdienās zinā…
The Name Māra in the 16–17th century Latvian texts and in the „Historical Dictionary of Latvian”
Marija and its Latvianized form Māra (including the diminutive Māriņa) is one of the most frequently observed proper names in the 16–17th century Latvian texts. This article analyzes the forms of this name found in the “Corpus of Early Latvian Texts” (Latviešu valodas seno tekstu korpuss), which were later included in three separate entries in the „Historical Dictionary of Latvian” (Latviešu valodas vēsturiskā vārdnīca; henceforth LVVV): (1) Mari…
Egles un priedes nosaukums senajos latviešu leksikogrāfiskajos avotos topošajā „Latviešu valodas vēsturiskajā vārdnīcā”
Rakstā aplūkots skuju koku nosaukumu skaidrojums latviešu senajos leksikogrāfiskajos avotos. Tā kā 17. un 18. gs. latviešu valodas vārdnīcās vārdi egle un priede lielākoties skaidroti atšķirīgi no mūsdienām, rodas vairāki jautājumi: 1) vai tiešām 17. un vēlākos gadsimtos latvieši skuju koku nosaukumus lietoja atšķirīgi no mūsdienām; 2) vai no mūsdienām atšķirīgie skaidrojumi saistīti ar vārdnīcas autora dzimtās valodas (šajā gadījumā vācu, baltvā…
Apvidvārds rājums un tā izplatība Latvijas toponīmijā
Rakstā, balstoties uz izlokšņu materiālu, kas fiksēts gan latviešu valodas izlokšņu vākumos, gan arī senajās latviešu valodas vārdnīcās un folklorā, un vietvārdu materiālu, noteikts apvidvārda rājums ‘līdums’ izplatības areāls latviešu valodas izloksnēs un Latvijas toponīmijā. Latvijas toponīmijā diezgan plaši pārstāvētais latviešu valodas vārds rājums ‘plēsums, maza pļava’, kas atvasināts no darbības vārda rāt ‘līst līdumu’, ir mūsdienu latviešu…
Daži semantiski atšķirīgi homoģenētiski krāsu nosaukumi latviešu un lietuviešu valodā ( zils
MANCHE SEMANTISCH UNTERSCHIEDLICHE HOMOGENETISCHE FARBENBENENNUNGEN IN DER LETTISCHEN UND LITAUISCHEN SPRACHE (zils : žìlas, ruds : rùdas) Im Beitrag sind zwei formal entsprechende, aber semantisch unterschiedliche Wortpaare der lettischen und litauischen Sprache – lett. zils ‘blau’ : žìlas ‘grau’, ruds ‘rötlich, rotbraun’ : rùdas ‘braun’ – analysiert. Auf der Basis von Angaben der Mundarten, der etymologischen Untersuchungen, der alten Wörterbüc…
Latviešu un lietuviešu valodas īpašības vārdu semantisko pārmaiņu tipi
DIE TYPEN VON BEDEUTUNGSVERÄNDERUNGEN DER LETTISCHEN UND LITAUISCHEN ADJEKTIVE In diesem Artikel sind die Typen von Bedeutungsveränderungen (Metapher, Metonymie, Bedeutungserweiterung und Bedeutungsverengung, Entstehung der gegenteiligen Bedeutung) der lettischen und litauischen Adjektive betrachtet, man stützt sich auf Sclußfolgerungen, die bei der Analyse der formal identischen, aber semantisch unterschiedlichen Wortpaaren der lettischen und l…
Atsevišķu latviešu un lietuviešu valodas adjektīvu semantiskā diferenciācija
Die semantische Differenziation von manchen Adjektiven der lettischen und litauischen Aprache: lett. šķīsts, lit. skýstas; lett. skaists, lit. skaistùs; lett. tikls, lit. tiklùs Diesen Wortpaaren von semantisch unterschiedlichen Adjektiven der lettischen und litauischen Sprache (lett. šķīsts ‘tugendhaft, unschuldig, keusch’ : lit. skýstas ‘flüssig; nicht ernst gemeint, unreif’; lett. skaists ‘schön’ : lit. skaistùs ‘grell, klar, rosig; ehrlich, …
Sem obras proeminentes nesta página.
Atsevišķu latviešu un lietuviešu valodas adjektīvu semantiskā diferenciācija
Die semantische Differenziation von manchen Adjektiven der lettischen und litauischen Aprache: lett. šķīsts, lit. skýstas; lett. skaists, lit. skaistùs; lett. tikls, lit. tiklùs Diesen Wortpaaren von semantisch unterschiedlichen Adjektiven der lettischen und litauischen Sprache (lett. šķīsts ‘tugendhaft, unschuldig, keusch’ : lit. skýstas ‘flüssig; nicht ernst gemeint, unreif’; lett. skaists ‘schön’ : lit. skaistùs ‘grell, klar, rosig; ehrlich, …
Latviešu un lietuviešu valodas īpašības vārdu semantisko pārmaiņu tipi
DIE TYPEN VON BEDEUTUNGSVERÄNDERUNGEN DER LETTISCHEN UND LITAUISCHEN ADJEKTIVE In diesem Artikel sind die Typen von Bedeutungsveränderungen (Metapher, Metonymie, Bedeutungserweiterung und Bedeutungsverengung, Entstehung der gegenteiligen Bedeutung) der lettischen und litauischen Adjektive betrachtet, man stützt sich auf Sclußfolgerungen, die bei der Analyse der formal identischen, aber semantisch unterschiedlichen Wortpaaren der lettischen und l…
Daži semantiski atšķirīgi homoģenētiski krāsu nosaukumi latviešu un lietuviešu valodā ( zils
MANCHE SEMANTISCH UNTERSCHIEDLICHE HOMOGENETISCHE FARBENBENENNUNGEN IN DER LETTISCHEN UND LITAUISCHEN SPRACHE (zils : žìlas, ruds : rùdas) Im Beitrag sind zwei formal entsprechende, aber semantisch unterschiedliche Wortpaare der lettischen und litauischen Sprache – lett. zils ‘blau’ : žìlas ‘grau’, ruds ‘rötlich, rotbraun’ : rùdas ‘braun’ – analysiert. Auf der Basis von Angaben der Mundarten, der etymologischen Untersuchungen, der alten Wörterbüc…
Apvidvārds rājums un tā izplatība Latvijas toponīmijā
Rakstā, balstoties uz izlokšņu materiālu, kas fiksēts gan latviešu valodas izlokšņu vākumos, gan arī senajās latviešu valodas vārdnīcās un folklorā, un vietvārdu materiālu, noteikts apvidvārda rājums ‘līdums’ izplatības areāls latviešu valodas izloksnēs un Latvijas toponīmijā. Latvijas toponīmijā diezgan plaši pārstāvētais latviešu valodas vārds rājums ‘plēsums, maza pļava’, kas atvasināts no darbības vārda rāt ‘līst līdumu’, ir mūsdienu latviešu…
Egles un priedes nosaukums senajos latviešu leksikogrāfiskajos avotos topošajā „Latviešu valodas vēsturiskajā vārdnīcā”
Rakstā aplūkots skuju koku nosaukumu skaidrojums latviešu senajos leksikogrāfiskajos avotos. Tā kā 17. un 18. gs. latviešu valodas vārdnīcās vārdi egle un priede lielākoties skaidroti atšķirīgi no mūsdienām, rodas vairāki jautājumi: 1) vai tiešām 17. un vēlākos gadsimtos latvieši skuju koku nosaukumus lietoja atšķirīgi no mūsdienām; 2) vai no mūsdienām atšķirīgie skaidrojumi saistīti ar vārdnīcas autora dzimtās valodas (šajā gadījumā vācu, baltvā…
The Name Māra in the 16–17th century Latvian texts and in the „Historical Dictionary of Latvian”
Marija and its Latvianized form Māra (including the diminutive Māriņa) is one of the most frequently observed proper names in the 16–17th century Latvian texts. This article analyzes the forms of this name found in the “Corpus of Early Latvian Texts” (Latviešu valodas seno tekstu korpuss), which were later included in three separate entries in the „Historical Dictionary of Latvian” (Latviešu valodas vēsturiskā vārdnīca; henceforth LVVV): (1) Mari…
Blēdis, blēdīgs, blēdnieks un liekulis latviešu valodas senajos tekstos
Rakstā, analizējot vārdu blēdis, blēdīgs, blēdnieks un liekulis minējumus 17. gadsimta latviešu tekstos un salīdzinot tos ar mūsdienu lietojumu, mēģināts noteikt, vai tas ir atšķirīgs, proti, vai ir notikusi nozīmes pārmaiņa, un kādi varētu būt šāda atšķirīga lietojuma iemesli. Vārdu blēdis, blēdīgs un blēdnieks lietojums 17. gadsimtā salīdzinājumā ar mūsdienām ir bijis plašāks un ar vairāk negatīvu konotāciju. Vārdam blēdis blakus mūsdienās zinā…
Vārds baudīt senajos tekstos
Raksta mērķis ir, balstoties uz „Latviešu valodas seno tekstu korpusa“ un topošās „Latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas“ datiem, kā arī salīdzinot vārda lietojumu senajos tekstos ar avottekstiem un vēlākiem Bībeles tulkojumiem, aplūkot vārda baudīt un nedaudz arī tā atvasinājumu nozīmes latviešu valodas 16. un 17. gadsimta tekstos iespējamā to senuma secībā; kur iespējams, ‒ raksturot saistību starp šīm nozīmēm. Vārda baudīt senākā nozīme visti…
Lithuanian loanword ģērbt and its semantics in the 17 th century Latvian texts
This article describes the usage of the Lithuanian loanword ģērbt and its derivatives in the 17th century Latvian texts with the aim to find out which meanings of these words are older and which are more recent developments, and what their routes of distribution have been. The word ģērbt and its derivatives appeared in written Latvian in the 1630s with the works authored and translated by Georg Mancelius, the Baltic German clergyman living in Zem…
Variantums kā konvertācijas izaicinājums
Akadēmiķa Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienas atcerei veltīta starptautiska zinātniska konference „Endzelīns. Valoda. Laiks“ Rīgā 2023. gada 22.–23. februārī
Rakstā īsumā atreferēta Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienas atcerei veltītā starptautiska zinātniska konference, kas notika Rīgā 2023. gada 22.–23. februārī. Tajā piedalījās valodnieki no Latvijas, Lietuvas, Polijas, Vācijas un Ukrainas. Vairākos referātos tika aplūkots Jāņa Endzelīna ieguldījums latviešu valodas izpētē. Citi referēti bija veltīti aktuālām baltu valodu gramatikas, onomastikas, dialektoloģijas un dažu citu valodniecības jomu izpē…
Georg Mancelius’ principles of orthography
The article analyses the writing system used by the 17th-century Latvian author Georg Mancelius in his early works (parts of the Lutheran church handbook “Lettisch Vade mecum” published in 1631). It examines the spelling used and suggests dividing the orthographic principles as follows: a phonetic principle, a morphemic principle, a lexically traditional principle, a differentiating principle, a purely grammatical principle, and a lexical-grammat…
Tvert un tā atvasinājumi latviešu valodas senajos tekstos
Šis raksta mērķis ir, analizējot verbu tvert un tā atvasinājumu semantiku latviešu valodas senajos tekstos un izšķirot vairākas semantiskās grupas, mēģināt noteikt to nozīmes attīstību, konstatēt, vai īpatnējās, šiem tekstiem raksturīgās nozīmes ir avotteksta ietekmēti kalki vai arī patstāvīgas latviešu valodas nozīmes, kas līdz mūsdienām ir zudušas, noteikt vai jau senajos tekstos šiem vārdiem ir vērojams metaforisks lietojums, konkrētas, fizisk…
‘Cerība’, ‘viltus’ un ‘vilšanās’ senajos tekstos
Raksta mērķis ir, balstoties topošās „Latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas“ šķirkļu materiālā un latviešu valodas seno tekstu korpusā, noteikt, kāda semantika ir bijusi verbam vilt un tā atvasinājumiem latviešu valodas tekstos 16., 17. gadsimtā, analizēt tos konkrētās nozīmju grupās, mēģināt precizēt J. Endzelīna sniegto šīs saknes vārdu semantiskās attīstības skaidrojumu. Tā kā tiem jau indoeiropiešu pirmvalodā novērojamas pretējas nozīmes, mē…
Reexamining Latvian lake names ending in -eris, -ēris, and -ieris
This article discusses Latvian lake names ending in -eris, -Ä ris, and -ieris as names of possible Finnic origin. The article is an inventory of limnonyms â names of lakes and ponds â ending in -eris, -Ä ris, and -ieris, i.e. lake names in Latvia already earlier noted by linguists to be connected with Courland Livonian jÄ ra/jÅ ra (LiV järu) â lakeâ or Estonian järv â id.â . Limnonyms not mentioned in other studies in this context are also compil…
European Linguistics and Anthropology (10 obras) · Linguistics and language evolution (10 obras) · Philosophy (5 obras) · Physics (5 obras) · Art (4 obras) · Humanities (4 obras) · Mathematics (2 obras) · Medicine (2 obras) · Theology (2 obras) · Ancient and Medieval Archaeology Studies (1 obras)