Solveiga Čeirane
Biographic Data
| ID | 9273198 |
|---|---|
| NAME | Solveiga Čeirane |
| GIVEN NAMES | Solveiga |
| FAMILY NAME | Čeirane |
| SIGNATURE | ČEIRANE S |
| AFFILIATIONS | Riga Stradiņš University |
| ORCID | 0000-0002-6471-6361 |
| VERIFIED | Yes |
| TOTAL WORKS | 4 |
| TOTAL CITATIONS | 0 |
| WORKS AS AUTHOR | 4 |
| WORKS AS EDITOR | 0 |
| FIRST PUBLICATION YEAR | 2012 |
| LATEST PUBLICATION YEAR | 2025 |
| H-INDEX | 0 |
Latviešu valodas troksneņu kvantitāte
Rakstā analizēta latviešu valodas troksneņu kvantitāte divzilbju runas vienībās: 1) pozīcijā starp īsu uzsvērtu un īsu neuzsvērtu monoftongu pretstatā pozīcijai starp garu uzsvērtu un īsu neuzsvērtu monoftongu, piem., [ˈikːŭ] vs. [ˈiːkŭ], [ˈigŭ] vs. [ˈiːgŭ]; 2) salīdzinot artikulācijas vietas un veida ziņā vienādus, bet balsīguma ziņā atšķirīgus troksneņus, piem., [ˈikːŭ] vs. [ˈigŭ], [ˈiːkŭ] vs. [ˈiːgŭ]. gs. 60. gados Elmārs Liepa eksperimentāli …
Latviešu literārās valodas frikatīvie spraudzeņi
Rakstā pētītas latviešu valodas frikatīvo spraudzeņu auditīvās jeb uztverei būtiskās īpašības. Tā mērķis ir noskaidrot formantu pārejās un pašā frikatīvajā spraudzenī ietvertās akustiskās informācijas nozīmīgumu. Uztveres eksperimentos atskaņoto stimulu izveidei ir izmantots laboratoriskas runas ieraksts ar izolētām CVC zilbēm, kurās C ir frikatīvs spraudzenis, bet V – īsais patskanis [ɑ], piem., [fɑf], [vɑv], [sɑs], [zɑz], [ʃɑʃ], [ʒɑʒ], [ʝɑʝ], […
Līdzskaņu ģ un ķ izrunas īpatnības bērnu un pieaugušo valodā
Raksta mērķis ir meklēt valodas skaņu jaukšanas vai aizstāšanas iemeslus, analizējot 2,5 un 5 gadus vecu māsu runas ierakstus, salīdzināt tos ar literārās valodas un dialekta runātāju, kā arī agrāk veiktiem bērnu runas analīzes rezultātiem, ar logopēdu un fonētiķu atziņām. Analizēto bērnu runas materiālu veido vārdi puķe, kaķis, ķemme, kuģis, ģitāra, ģimene, kuros gan vārda sākumā, gan vidusdaļā analizēti palatālie slēdzeņi ģ un ķ. Salīdzinājumam…
Latviešu valodas troksneņu raksturojums pēc lokusa vienādojumiem
Rakstā analizēti latviešu valodas troksneņi /b, c, č, d, f, g, ģ, x, j, k, ķ, p, s, š, t, v, z, ž, ʒ, ǯ/, izmantojot lokusa teorijas versiju, kas valodas pētījumos aktīvi tiek lietota no 20. gadsimta 80. gadiem. Tās pamatā ir atziņa, ka starp patskaņa F2 pārejas sākumu un F2 stabilo posmu (aptuveni patskaņa vidū) pastāv lineāras regresijas attieksmes. Koordināšu plaknē, attēlojot uz x ass patskaņu F2 stabilā posma frekvenču vērtības un uz y ass –…
No prominent works on this page.
Latviešu valodas troksneņu raksturojums pēc lokusa vienādojumiem
Rakstā analizēti latviešu valodas troksneņi /b, c, č, d, f, g, ģ, x, j, k, ķ, p, s, š, t, v, z, ž, ʒ, ǯ/, izmantojot lokusa teorijas versiju, kas valodas pētījumos aktīvi tiek lietota no 20. gadsimta 80. gadiem. Tās pamatā ir atziņa, ka starp patskaņa F2 pārejas sākumu un F2 stabilo posmu (aptuveni patskaņa vidū) pastāv lineāras regresijas attieksmes. Koordināšu plaknē, attēlojot uz x ass patskaņu F2 stabilā posma frekvenču vērtības un uz y ass –…
Līdzskaņu ģ un ķ izrunas īpatnības bērnu un pieaugušo valodā
Raksta mērķis ir meklēt valodas skaņu jaukšanas vai aizstāšanas iemeslus, analizējot 2,5 un 5 gadus vecu māsu runas ierakstus, salīdzināt tos ar literārās valodas un dialekta runātāju, kā arī agrāk veiktiem bērnu runas analīzes rezultātiem, ar logopēdu un fonētiķu atziņām. Analizēto bērnu runas materiālu veido vārdi puķe, kaķis, ķemme, kuģis, ģitāra, ģimene, kuros gan vārda sākumā, gan vidusdaļā analizēti palatālie slēdzeņi ģ un ķ. Salīdzinājumam…
Latviešu literārās valodas frikatīvie spraudzeņi
Rakstā pētītas latviešu valodas frikatīvo spraudzeņu auditīvās jeb uztverei būtiskās īpašības. Tā mērķis ir noskaidrot formantu pārejās un pašā frikatīvajā spraudzenī ietvertās akustiskās informācijas nozīmīgumu. Uztveres eksperimentos atskaņoto stimulu izveidei ir izmantots laboratoriskas runas ieraksts ar izolētām CVC zilbēm, kurās C ir frikatīvs spraudzenis, bet V – īsais patskanis [ɑ], piem., [fɑf], [vɑv], [sɑs], [zɑz], [ʃɑʃ], [ʒɑʒ], [ʝɑʝ], […
Latviešu valodas troksneņu kvantitāte
Rakstā analizēta latviešu valodas troksneņu kvantitāte divzilbju runas vienībās: 1) pozīcijā starp īsu uzsvērtu un īsu neuzsvērtu monoftongu pretstatā pozīcijai starp garu uzsvērtu un īsu neuzsvērtu monoftongu, piem., [ˈikːŭ] vs. [ˈiːkŭ], [ˈigŭ] vs. [ˈiːgŭ]; 2) salīdzinot artikulācijas vietas un veida ziņā vienādus, bet balsīguma ziņā atšķirīgus troksneņus, piem., [ˈikːŭ] vs. [ˈigŭ], [ˈiːkŭ] vs. [ˈiːgŭ]. gs. 60. gados Elmārs Liepa eksperimentāli …
Linguistics and language evolution (4 works) · Physics (2 works) · Ancient and Medieval Archaeology Studies (1 work) · Environmental Science (1 work) · European Linguistics and Anthropology (1 work) · Historical and Archaeological Studies (1 work) · Lexicography and Language Studies (1 work) · Linguistic research and analysis (1 work) · Metallurgy and Cultural Artifacts (1 work) · Natural Language Processing Techniques (1 work)